Grūtais ceļš līdz “tronim”, uz pohiņām, pēc brangas iedzeršanas iepriekšējā dienā

Tas stāsts sākās ar to, ka izgāju es no sava skabūža, jo šausmīgi savajadzējās izdarīt kaut ko pa smagam un Bocman’s arī ar savu telefonsarunu bija nokaitinājis. Mēroju garo ceļu līdz tualetei. Fak, nebija viegli, jo bija jāuzkāpj uz tādā kā augstāka pakāpiena un vēl jānoiet garie un grūtie 10 metri. Kad biju galamērķi sasniedzis, pacēlu roku un ieslēdzu tualetē gaismu. So fakin gūtu šo procesu padarīja tas, ka slēdzis bija apmēram pusotra metra augstumā no grīdas un mans rokas (celšanas brīdī) pārvietošanas attālums no sākuma uz beigu pozīciju un tad atpakaļ bija apmēram 20 centimetri, kas pieprasīja lielu muskuļu noslodzi, kā rezultātā noguruma koeficients bija krasi palielinājies. Tālāk nospiedu durvju kloķi (arī šis process prasīja no sevis pietiekami daudz) un saguru gandrīz pavisam. Mēroju ceļu tālāk, bet nākošie noietie metri mani tā nogurdināja, ka nācās novilkt bikses un apsēsties uz poda. jutu, ka otrā galā (kaut kas no vakardienas apēstā) gribēja iznākt ārā un aizpeldēt pa kanalizāciju. To arī šim hujviņuzinakam atļāvu darīt. Pat nedaudz bija jāpiepalīdz ar nelielu preses (vēdera muskuļu) sasprindzināšanu. No sākuma bija viens šausmīgi liels pirdiens (arī skaļš), no kura tiešām sabijos (ka tik kāds vēl nesadzirdēja) un tikai tad nāca ārā reproducētais zarnu saturs, kas tualetē patīkami virmojošajā gaisā ieviesa nepatīkamu aromātu un man pat nācās aizspiest degunu. Kad atkritumvielu izvades process bija beidzies, piecēlos, paņēmu papīru (tas arī nebija no vieglajiem uzdevumiem) un, salokot to vairākās kārtās, noslaucīju pēcpusi apmēram zvaigznes (anālajā) rajonā. Atkārtoju šo papīra ņemšanu un slaucīšanu vairākas reizes, līdz biju pārliecinājies, ka viss tur apakšā ir tīrs. Nospiedu tualetes poda pogu, ar kuras palīdzību nepatīkamā mikstūra nonāca kanalizācijā. Tikai tad sajutu tādu patiesu vieglumu un atelpojot piegāju pie izlietnes, lai nomazgātu rokas, kas nebūt nebija no grūtajiem uzdevumiem un gaismas izslēgšana, durvju aiztaisīšana, kā arī 10 metrus īsais ceļš bija tīrais nieks priekš manis.
To be continued…

  1. Šo man atsūtīja kāds anonīms suta.lv apmeklētājs, ar lūgumu, lai nopublicē. Tā arī izdarīju.
    P.S. Neuztraucietie, tas nav viņa niks zem kura publicēts šis raksts.
    P.P.S. Nosaukumu viņš nebija minējis, tāpēc uzliku tādu kā Torfs ieteica.

  2. Vajadzeeja to 5t1nDz1 pacenzeet, chalis dikti mutee palaidies!

  3. Nevajadzēja! 5t1nDz15 arī ir no tiem, kuri atalsta šo kustību.

  4. Cenzūra nokauj radošo garu!!!

  5. opā, ieskrāpētājs nopostējies! Ja nemaldos, tad sensenos laikos, kad dzīvoju vēl ky (LLU 10. dv), tad kaimiņi cītīgi atstāja podā savus skrāpējumus, līdz sutā jamie tika kārtīgi noaudzināti, taču rādās ka skrāpētājs nesen būs sarosījies un morāli atvieglojies šajā portālā.

  6. Danee, bet kāpēc skaidrā nevarēji noaudzināt? :D Man, kā reizi, Torfs vakar stāstīja par šo atgadījumu, esot varens tēvs tevī pamodies un gājis audzināt kaimiņus. :D

  7. Skaidrā vienkārši nebija vēlēšanās par tādām lietām runāt ar augstskolas studentiem. Cik noprotu, tad tagad arī nekas tajās telpās diži nav mainījies.

Pievienot komentāru