Mēneša arhīvi: augusts 2007

SOP

sop_sm.jpg Izskatās, ka pēdējā laikā šeit rakstu pieplūdums ir diezgan pamazs. Izskaidrojums no manas puses tam būtu pavisam vienkāršs, proti, esmu atvaļinājumā. Varu arī pateikt to, ka atvaļinājums sanāk vairāk kā darbs nevis kā atpūta, tāpēc arī reti tieku kaut ko šeit iedrukāt. Vēl, par iemeslu (attaisnojumu) citu nerakstīšanai, varu minēt to, ka NICs kaut ko bija #$%^& ar DNS un 4 dienas lapa nebija pieejama apmeklētājiem kā arī rakstu autoriem, kā rezultātā 2 raksti netika publicēti. Sakarā ar šo misēkli un citiem, jaunnedēļ centīšos lapu pārlikt uz cita (labāka) servera. Cerēsim, ka tad viss būs kārtībā! ;)

Skype?

There seems to be a problem with skype.

Es arī, laikam, esmu no tiem, kuri pēdējās 2 dienas izjūt Skype pieteikšanās problēmas.

LOG

[11:29:18] <nobody> ko tad vakar darījāt?
[11:29:37] <somebody> neko īpašu – pasēdējām, šņabīti iedzērām, teļuku palūrējām, par dzīvi paspriedām
[11:29:50] <nobody> cik daudz tad izdzērāt?
[11:30:01] <somebody> nu 2 x 0.7 uz diviem
[11:30:14] <nobody> :o tad jau bijāt galīgi mīksti?
[11:30:29] <somebody> ņifigā! tāds viegls šmiķel’s bija un gājām gulēt
[11:30:42] <somebody> vienīgais, tagad vēl tāds maigs mīkstums iekšā sēž
[11:30:56] <nobody> jeibogu, es jau uz atkaču būtu aizrauts
[11:31:03] <somebody> nu tas esi Tu, bet ne jau mēs

Grūtais ceļš līdz “tronim”, uz pohiņām, pēc brangas iedzeršanas iepriekšējā dienā

Tas stāsts sākās ar to, ka izgāju es no sava skabūža, jo šausmīgi savajadzējās izdarīt kaut ko pa smagam un Bocman’s arī ar savu telefonsarunu bija nokaitinājis. Mēroju garo ceļu līdz tualetei. Fak, nebija viegli, jo bija jāuzkāpj uz tādā kā augstāka pakāpiena un vēl jānoiet garie un grūtie 10 metri. Kad biju galamērķi sasniedzis, pacēlu roku un ieslēdzu tualetē gaismu. So fakin gūtu šo procesu padarīja tas, ka slēdzis bija apmēram pusotra metra augstumā no grīdas un mans rokas (celšanas brīdī) pārvietošanas attālums no sākuma uz beigu pozīciju un tad atpakaļ bija apmēram 20 centimetri, kas pieprasīja lielu muskuļu noslodzi, kā rezultātā noguruma koeficients bija krasi palielinājies. Tālāk nospiedu durvju kloķi (arī šis process prasīja no sevis pietiekami daudz) un saguru gandrīz pavisam. Mēroju ceļu tālāk, bet nākošie noietie metri mani tā nogurdināja, ka nācās novilkt bikses un apsēsties uz poda. jutu, ka otrā galā (kaut kas no vakardienas apēstā) gribēja iznākt ārā un aizpeldēt pa kanalizāciju. To arī šim hujviņuzinakam atļāvu darīt. Pat nedaudz bija jāpiepalīdz ar nelielu preses (vēdera muskuļu) sasprindzināšanu. No sākuma bija viens šausmīgi liels pirdiens (arī skaļš), no kura tiešām sabijos (ka tik kāds vēl nesadzirdēja) un tikai tad nāca ārā reproducētais zarnu saturs, kas tualetē patīkami virmojošajā gaisā ieviesa nepatīkamu aromātu un man pat nācās aizspiest degunu. Kad atkritumvielu izvades process bija beidzies, piecēlos, paņēmu papīru (tas arī nebija no vieglajiem uzdevumiem) un, salokot to vairākās kārtās, noslaucīju pēcpusi apmēram zvaigznes (anālajā) rajonā. Atkārtoju šo papīra ņemšanu un slaucīšanu vairākas reizes, līdz biju pārliecinājies, ka viss tur apakšā ir tīrs. Nospiedu tualetes poda pogu, ar kuras palīdzību nepatīkamā mikstūra nonāca kanalizācijā. Tikai tad sajutu tādu patiesu vieglumu un atelpojot piegāju pie izlietnes, lai nomazgātu rokas, kas nebūt nebija no grūtajiem uzdevumiem un gaismas izslēgšana, durvju aiztaisīšana, kā arī 10 metrus īsais ceļš bija tīrais nieks priekš manis.
To be continued…