Futbols un citi vilcieniņi

Šodien atkal uzsitām ar darba kolēģiem bumbu, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka raksts būs par to kā mamuC ņēma no manis piemēru un smuki “nolika uz gurķi” (atgādinu: manu piemēru). A, variants tāds, ka pirmdien arī bija ultra-vietējais-čempionāts futbolā un pēc tā nākošā dienā nedaudz sāpēja kājas (nu, protams, ka no skriešanas), kas pierāda tikai to, ka sportots nebija ilgu laiku. Tādējādi, šodien nebiju dižā skrējēja lomā (kājas liek par sevi manīt), bet spēle (arī uzvara) godam noturēta ar pārējo komandas biedru palīdzību.
Secinājums: jāsāk būs biežāk spirtot sportot, lai nepiemetās amerikāņu sindroms.
He: parasti ikdienas pieraksti sanāca sēžot kojās, iemalkojot lēto poļu šņabīti (Edžus atveda no sava eiro-sport-trip’a) un grabinot pa pogdēli.

  1. es arii esmu neegjeris!!!!!! =D

  2. Sorr, vēl nav sasniegta (nosauļota) nēģera pakāpe, so es ar Tevīm nedraudzējos :D

  3. Kas tad i, ziemas riepa pa lielu palikusi un celoliita protektors vairs neliidz? >:D :))

  4. Ko tā resnā kūka te vispār ieklīdusi runā? :D:D

  5. Njaa, tas geims bija riktiigi pa smuko! Bet svempiens jau ar pa smuko! Ievads by kaac :D Briciitim jau gruuti bij’! Gan driiz in da brazil team mauks un buus OK :G

  6. Atliek vienīgi piekrist! :) Jeb varbūt :F

Pievienot komentāru